Vardarbība un neiecietība ģimenes attiecībās joprojām ir sāpīga realitāte Latvijā, liekot uzdot neērtu jautājumu: vai vardarbības gadījumu skaits patiešām pieaug, vai arī mēs beidzot iemācāmies to atpazīt un par to runāt atklātāk? Dati liecina, ka bērnu skaits, kuru dzīvība, veselība vai attīstība ir apdraudēta vardarbības dēļ, ir palielinājies no 540 gadījumiem 2023. gadā līdz 653 gadījumiem 2024. gadā.
Tomēr šis pieaugums ne vienmēr nozīmē, ka vardarbības kļūst vairāk. Būtiskāk ir tas, ka sabiedrība kļūst izglītotāka, labāk atpazīst dažādas vardarbības formas un ir gatavāka ziņot par šādiem gadījumiem atbildīgajām iestādēm. Tas ir liels solis uz priekšu, jo agrāk daudzi vardarbības veidi tika uzskatīti par normu vai vienkārši ignorēti.
Lai gan fiziskas sodīšanas pieredze bērnībā sabiedrībā pakāpeniski samazinās un kliegšana vai mutiska pazemošana arvien retāk tiek pieņemta kā adekvāta audzināšanas metode, Labklājības ministrijas 2025. gada pētījums par nevardarbīgu bērnu audzināšanas praksi ģimenēs atklāj jaunas problēmas. Tās vietā parādās citi emocionālās vardarbības veidi, piemēram, bērnu ilgstoša ignorēšana un komunikācijas pārtraukšana, ko vecāki izmanto kā audzināšanas paņēmienu. Tas liek aizdomāties, vai mēs patiešām esam kļuvuši mazāk vardarbīgi, vai tikai mainījuši tās izpausmes.
Biedrības ģimenes atbalstam “Tēvi” valdes loceklis Gatis Smidrovskis uzsver, ka vardarbīga rīcība bieži vien ir kulturāli ieaudzināta un pārmantota. 2021. gadā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju atzina, ka bērnībā ir pieredzējuši fizisku vai emocionālu vardarbību no vecākiem, vai arī novērojuši to vecāku starpā. Smidrovskis skaidro: “Diemžēl tie vecāki, kas biežāk savās audzināšanas metodēs izraugās fiziskus vai emocionālus sodus, paši bērnībā ir bijuši upuri šādām sodīšanas metodēm. Tas apliecina, ka vardarbībai ir pārmantojamības tendence.”
Viņš tālāk paskaidro, ka stresa situācijās, kad trūkst zināšanu un prasmju rīkoties citādi, cilvēki bieži atgriežas pie saviem “noklusējuma” uzvedības modeļiem. Šādos brīžos pat neapzināti varam dzirdēt savu vecāku balsis – iekšēju kritiku vai vērtēšanu, piemēram: “tu esi muļķis”, “tu neko nesaproti” vai “tev nekas nesanāk”. Tā kā bērni dabiski pārbauda pieaugušo noteiktās robežas un vienlaikus ir pilnībā atkarīgi no vecāku rīcības, tieši ģimenes vidē visbiežāk izpaužas dažādu formu agresīva uzvedība.
Gatis Smidrovskis, ikdienā strādājot ar tēviem, novēro, ka galvenie iemesli vecāku vardarbīgai rīcībai pret bērniem ir paškontroles zaudēšana vai nespēja tikt galā ar bērna temperamentu. Viņš atgādina: “Jāatceras, ka bērni ir mūsu spogulis. Tāpat kā mēs turpinām spoguļot savus vecākus.” Lai izjauktu šo vardarbības ciklu, ir būtiski iemācīties atpazīt kaitīgus uzvedības modeļus un apzināti pieņemt lēmumu “noraut rokasbremzi”. Tas nozīmē pārtraukt vardarbīgus paradumus, kas grauj bērna pašvērtību un veido neveselīgus attiecību modeļus nākotnē. Tikai apzināti strādājot ar sevi un meklējot atbalstu, mēs varam radīt drošāku un mīlestības pilnāku vidi mūsu bērniem, pārtraucot pārmantoto vardarbības ķēdi.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
