Japāna ir veikusi nozīmīgu un vēsturisku soli savā aizsardzības politikā, mīkstinot gadu desmitiem pastāvošos ieroču eksporta noteikumus. Šis lēmums pavērs ceļu letālu ieroču pārdošanai ārvalstīs, iezīmējot būtisku atkāpšanos no valsts pēckara pacifistiskās nostājas.
Galvenais valdības preses sekretārs Minoru Kihara otrdien paziņoja, ka ir pārskatīti “Trīs principi par aizsardzības aprīkojuma un tehnoloģijas nodošanu” un ar tiem saistītie noteikumi. “Principā ir kļuvis iespējams atļaut aizsardzības aprīkojuma nodošanu, ieskaitot visus pabeigtos produktus,” preses konferencē sacīja Kihara, uzsverot lēmuma plašo ietekmi.
Šī noteikumu mīkstināšana ir dramatiska pārmaiņa Japānas konstitūcijā nostiprinātajā pacifistiskajā politikā, kas pēc Otrā pasaules kara aizliedza valstij iesaistīties militāros konfliktos un stingri ierobežoja ieroču eksportu. Līdz šim Japāna galvenokārt drīkstēja eksportēt tikai militārā aprīkojuma komponentes vai tehnoloģijas, kas nav letālas, un tikai ierobežotam partneru lokam. Tagad Japāna cenšas attīstīt savu ieroču rūpniecību, veicināt inovācijas un padziļināt sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem aizsardzības jomā, tādējādi stiprinot gan savu, gan reģionālo drošību.
Jauno vadlīniju apstiprināšana no Japānas premjerministres Sanajes Takaiči valdības puses likvidē pēdējos šķēršļus Japānas ieroču pārdošanai starptautiskajā tirgū. Šis solis tiek interpretēts kā atbilde uz augošajiem drošības izaicinājumiem Āzijas un Klusā okeāna reģionā, tostarp Ķīnas pieaugošo militāro ietekmi un Ziemeļkorejas raķešu programmas attīstību. Japāna apzinās nepieciešamību stiprināt savas militārās spējas un alianses, lai efektīvāk reaģētu uz potenciāliem draudiem.
Starptautiskā sabiedrība reaģējusi atšķirīgi. Paredzams, ka Ķīna, kura bieži kritizē Japānas militārās ambīcijas, stingri nosodīs šo politikas maiņu, uzskatot to par reģionālās stabilitātes apdraudējumu. Savukārt Japānas militārie partneri, piemēram, Austrālija, jau ir pauduši atzinību par šo lēmumu, saskatot tajā iespēju stiprināt kopīgo aizsardzības sadarbību. Interesi par Japānas aizsardzības aprīkojumu izrāda arī virkne Dienvidaustrumāzijas un Eiropas valstu, meklējot jaunus piegādātājus un tehnoloģijas.
Tomēr šai politikas maiņai ir arī spēcīgi oponenti pašā Japānā. Kritiķi uzskata, ka šis lēmums pārkāpj Japānas pacifistisko konstitūciju, kas stingri ierobežo valsts militārās aktivitātes. Viņi brīdina, ka ieroču eksporta liberalizēšana var palielināt globālo saspīlējumu, iesaistīt Japānu starptautiskos konfliktos un galu galā apdraudēt japāņu tautas drošību, kas ir bijusi prioritāte kopš Otrā pasaules kara beigām. Debates par Japānas lomu globālajā drošībā un tās konstitūcijas interpretāciju turpināsies, valstij sperot šo drosmīgo, bet strīdīgo soli.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
