No 14. līdz 19. aprīlim Vācijas pilsētā Drēzdenē norisinās 38. Starptautiskais īsfilmu festivāls, kurā šogad Eiropas diskursa fokusā ir nonācis Latvijas kino. Šis nozīmīgais pasākums sniedz unikālu iespēju starptautiskai auditorijai iedziļināties bagātīgajā un daudzveidīgajā Latvijas filmu mākslas ainavā, aptverot gan mūsdienu darbus, gan aizraujošo amatierkino ēru.
Festivāls piedāvā divas atšķirīgas programmas, kas veltītas Latvijai. Pirmā, ar nosaukumu „Can’t help being human”, demonstrē jaunāko Latvijas īsfilmu izlasi. Šī programma, kas tapusi sadarbībā ar Rīgas Starptautisko kino festivālu (Riga IFF) un Latvijas Īsfilmu aģentūru, ir prasmīgi kūrēta ar Riga IFF īsfilmu programmas vadītājas Laumas Kaudzītes palīdzību. Tā apvieno saistošu spēles, dokumentālo un animācijas filmu sajaukumu, kas pēta sarežģīto mijiedarbību starp personīgo pieredzi un kolektīvo identitāti. Starp demonstrētajiem darbiem ir Edmunda Jansona animācijas filma „Goda sardze” (2020), Andreja Brīvuļa „Tīrība” (2025) un Lizetes Upītes „Rīgas ceriņi” (2019). Izlasē iekļautas arī Ildzes Terēzes Felsbergas spēles īsfilma „Kur saulīte nakti guļ” un Annas Ansones „Can’t Help Myself” (2022), kā arī Jāņa Ābeles dokumentālā filma „81 metrs” (2021). Šīs filmas kopumā piedāvā spilgtu refleksiju par to, ko nozīmē būt cilvēkam nepārtraukti mainīgā pasaulē.
Otrā programma iedziļinās Latvijas amatierkino „zelta laikmetā”, īpaši izceļot darbus, kas tapuši 20. gadsimta 60., 70. un 80. gados Latvijas dinamiskajos amatierfilmu klubos. Šajā segmentā ir iekļautas piecpadsmit īsfilmas, sniedzot visaptverošu pārskatu par animācijas, dokumentālā un spēles kino žanriem, ko entuziastiski kino mīļotāji radīja padomju laikā. Izlasē ir vairāki vēsturiski nozīmīgi un pat avangardiski darbi, piemēram, Ivara Skanstiņa „Mijkrēšļa rotaļa ar spoguli” (1972), Dailas Rotbahas dokumentālā filma „Iecirknis” (1981), autorkolektīva veidotais „Malduguns” (1981) – Regīnas Ezeras stāsta ekranizācija, un Andreja Ēģļa antimilitārais pamflets „Misija Kabulā” (1989). Šo retrospekciju kūrē kinozinātnieki Klauss Lēzers un Elīna Reitere, ciešā sadarbībā ar Sanitu Grīnu no Latvijas Nacionālā arhīva Kinofotofonodokumentu arhīva.
Klausa Lēzera iesaistīšanās turpina viņa Drēzdenes festivālā iedibināto tradīciju – demonstrēt amatierkino no Austrumeiropas, sekojot līdzīgai programmai, kas 2023. gadā bija veltīta Lietuvas amatierkino. Šī iniciatīva ir būtiska, lai veicinātu dziļāku starptautisku izpratni par to, kā amatierkino kustība Padomju Savienībā būtiski atšķīrās no tās Rietumu līdzinieces. Rietumos amatierkino bieži tika uzskatīts par personīgiem „mājas video” vai saistīts galvenokārt ar eksperimentālā kino aprindām. Turpretim padomju bloka amatieru klubi bieži kalpoja kā radošas izpausmes vietas dziļākiem mākslinieciskiem un sociāliem komentāriem, dažkārt pat smalki apejot oficiālo cenzūru. Drēzdenes Īsfilmu festivāls, kas dibināts 1989. gadā Vācijas Demokrātiskās Republikas politisko pārmaiņu laikā, vēsturiski ir izrādījis lielu interesi par amatierkino, daļēji tā paša pirmsākumu un pieredzes ar cenzūru dēļ. Pašreizējais fokuss uz Latviju uzsver šo bieži vien aizmirsto kinematogrāfijas dārgumu paliekošo mantojumu un māksliniecisko vērtību. Šī plašā izstāde nodrošina vērtīgu platformu Latvijas filmu veidotājiem, gan pagātnes, gan mūsdienu, lai iegūtu starptautisku atpazīstamību un atzinību.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
