Krievija, šķiet, atkal ķeras pie pārbaudītas, lai arī pilnīgi melīgas, taktikas, lai attaisnotu savas agresīvās darbības. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu ir sācis “saskatīt genocīdu” Moldovas separātiskajā Pārdņestras reģionā, vienlaikus draudot ar iespējamu Krievijas iejaukšanos. Šis naratīvs biedējoši atgādina par notikumiem pirms pilna apjoma iebrukuma Ukrainā, kad Kremlis izplatīja nepatiesas ziņas par krievvalodīgo iedzīvotāju “genocīdu” Donbasā.
Kā zināms, mīts par “genocīdu Donbasā” bija pilnīgi izdomāts un kalpoja kā galvenais iegansts, lai attaisnotu masīvu militāru iebrukumu suverēnā valstī. Lai gan šis apgalvojums nekad nav ticis pamatots ar ticamiem pierādījumiem un ir starptautiski atzīts par propagandu, Krievija bez vilcināšanās mēģina to izmantot atkārtoti. Šoreiz mērķis ir Moldovas austrumu daļā esošais Pārdņestras reģions, kas jau gadu desmitiem atrodas Krievijas ietekmē un kurā atrodas neliels, bet stratēģiski nozīmīgs Krievijas militārais kontingents.
Šoigu jaunākie draudi izskan īpaši saspringtā brīdī Moldovas un Krievijas attiecībās. Kišiņeva, Moldovas galvaspilsēta, pēdējā laikā ir spērusi apņēmīgus soļus, lai nostiprinātu savu suverenitāti un eiropeisko kursu. Viens no šādiem soļiem ir Moldovas plāns izstāties no Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) – organizācijas, kas bieži vien tiek uztverta kā Krievijas ietekmes instruments postpadomju telpā. Šis lēmums nepārprotami signalizē Moldovas vēlmi atbrīvoties no Maskavas dominances un virzīties tuvāk Eiropas Savienībai.
Kremlis jau iepriekš ir stingri brīdinājis Moldovu par “konfrontāciju ar Krieviju”, ja tā turpinās veidot ciešākas attiecības ar Eiropu. Šie brīdinājumi bieži vien tiek formulēti kā draudi par “sliktām sekām”, kas varētu piemeklēt valsti. Maskavas retorika liecina par nepatiku pret jebkuru tās “ietekmes zonas” valstu neatkarīgu politiku, īpaši, ja tā ir vērsta prom no Krievijas.
Moldova, apzinoties pieaugošos draudus, pagājušā gada rudenī apstiprināja jaunu militāro stratēģiju, kas būs spēkā līdz 2035. gadam. Šajā stratēģijā Krievija nepārprotami nosaukta par galveno draudu valsts drošībai. Moldovas prezidente Maija Sandu ir atkārtoti uzsvērusi Maskavas centienus iejaukties Moldovas iekšpolitikā un pat organizēt valsts apvērsuma mēģinājumus. Šie apgalvojumi tiek uztverti ļoti nopietni, ņemot vērā Krievijas hibrīdkara taktikas un dezinformācijas kampaņas citās reģiona valstīs.
Šoigu izteikumi un Krievijas atkārtotā “genocīda” naratīva izmantošana Pārdņestrā ir bīstams signāls, kas liecina par Maskavas gatavību turpināt agresīvu politiku. Starptautiskajai sabiedrībai ir kritiski svarīgi stingri nosodīt šādus draudus un atbalstīt Moldovas suverenitāti un teritoriālo integritāti, lai novērstu jaunu konflikta eskalāciju Eiropā.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
