Somijas prezidents Aleksandrs Stubs piektdien, 2026. gada 27. jūnijā, parakstīja būtiskus grozījumus valsts atomenerģijas likumā, kas iezīmē jaunu posmu Somijas aizsardzības politikā. Ar šo parakstu tiek oficiāli atcelts ilgstošais aizliegums ievest un izvietot kodolieročus Somijas teritorijā, stājoties spēkā jau no 1. jūlija.
Šis lēmums seko Somijas parlamenta apstiprinājumam 17. martā, kurā grozījumus atbalstīja 125 deputāti, kamēr 61 balsoja pret. Parlamenta balsojums un prezidenta paraksts apliecina plašu politisko vienprātību par nepieciešamību stiprināt valsts drošību mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā, īpaši pēc Somijas pievienošanās NATO.
Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekenens (Antti Häkkänen) šo reformu raksturojis kā vēsturisku. Viņš uzsvēra, ka likumdošanas izmaiņas būtiski nostiprina ne tikai Somijas, bet arī visas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) drošību. Ministrs pauda pārliecību, ka šis solis palīdzēs mazināt risku, ka Somija varētu kļūt par Krievijas militārās agresijas mērķi, jo tas sūta skaidru signālu par valsts apņēmību aizstāvēt sevi un savus sabiedrotos.
Lai gan aizliegums ir atcelts, prezidents Stubs skaidri norādījis, ka Somijai miera laikā nav plānu izvietot kodolieročus savā teritorijā. Viņš uzsvēra, ka šo grozījumu galvenais mērķis ir kodolatturēšana. “Runa ir par kodolatturēšanu – atturošu faktoru, kura mērķis ir garantēt, ka tos nekad nebūs jāizmanto,” paziņoja Stubs, skaidrojot, ka iespēja izvietot kodolieročus ir stratēģisks instruments, kas kalpo kā brīdinājums potenciālajiem agresoriem, tādējādi nodrošinot stabilitāti un drošību reģionā.
Kremļa reakcija uz šīm izmaiņām nebija ilgi jāgaida. Jau martā Maskava draudēja ar atbildes pasākumiem, ja Somijas teritorijā tiktu izvietoti kodolieroči. Tomēr Somija ir pilnībā sagatavojusies šādai Maskavas reakcijai, kā norādījis aizsardzības ministrs Hekenens. Helsinku nostāja ir stingra – valsts suverenitāte un drošība ir prioritātes, un lēmumi par aizsardzības politiku tiks pieņemti, pamatojoties uz nacionālajām interesēm un kolektīvo NATO aizsardzību.
Šīs izmaiņas Somijas likumdošanā ir daļa no plašākas stratēģiskās pārorientēšanās, kas sākās ar valsts pievienošanos NATO. Tās apliecina Somijas apņēmību pilnībā integrēties alianses kolektīvajā aizsardzības sistēmā un veicināt tās kopējo drošību. Lai gan kodolieroču izvietošana netiek plānota, juridiskā iespēja to darīt dod Somijai un NATO lielāku elastību un stratēģisko dziļumu krīzes situācijās, nostiprinot reģionālo stabilitāti un mazinot konflikta riskus.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
