Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis apsver iespēju iecelt bijušo Vācijas kancleri Angelu Merkeli par bloka sūtni Krievijā, lai atdzīvinātu sarunas ar Maskavu par karu Ukrainā. Šādu informāciju ir publicējis ietekmīgais laikraksts “Financial Times”, atsaucoties uz saviem avotiem.
Šis potenciālais solis liecina par ES centieniem meklēt jaunus un ietekmīgus ceļus, kā atjaunot dialogu ar Krieviju, ņemot vērā pašreizējo saspīlēto ģeopolitisko situāciju un Ukrainas konflikta ilgstošo raksturu. Angelas Merkeles vārds šajā kontekstā nav nejaušība – viņa ir viena no pieredzējušākajām Eiropas līderēm, kura ilgus gadus ir vadījusi Vāciju un uzturējusi tiešus kontaktus ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Merkeles ilggadējā pieredze kancleres amatā (no 2005. līdz 2021. gadam) viņai ir sniegusi unikālas zināšanas par Krievijas politiku, tās lēmumu pieņemšanas mehānismiem un Putina vadības stilu. Viņa ir bijusi klāt daudzos starptautiskos samitos un sarunās, tostarp Minskas vienošanās noslēgšanā 2015. gadā, kas bija mēģinājums atrisināt konfliktu Donbasā. Šī pieredze, lai gan dažkārt kritizēta, varētu būt vērtīga, mēģinot rast jaunas diplomātiskas pieejas.
Iecelšana par sūtni Krievijā būtu ievērojams pavērsiens Merkeles pēcpensionēšanās periodā, jo kopš aiziešanas no aktīvās politikas viņa ir izvairījusies no publiskas iesaistīšanās starptautiskos konfliktos. Tomēr viņas autoritāte, pragmatisms un spēja veidot dialogu pat ar sarežģītiem partneriem joprojām tiek augstu vērtēti.
Protams, šāda misija būtu ārkārtīgi sarežģīta. Krievijas pašreizējā pozīcija attiecībā uz Ukrainu un tās attiecības ar Rietumiem ir sasniegušas zemāko punktu kopš Aukstā kara beigām. Jautājums ir, vai pat tik ietekmīga un pieredzējusi persona kā Merkele spētu panākt reālu progresu miera sarunās, ņemot vērā Maskavas stingro nostāju un Kijevas apņēmību atgūt savas teritorijas.
ES dalībvalstu apsvērumi par Merkeles kandidatūru liecina par dziļu izpratni, ka militārais konflikts galu galā būs jārisina pie sarunu galda. Augsta līmeņa sūtņa iecelšana varētu kalpot kā signāls Maskavai par ES gatavību meklēt diplomātiskus risinājumus, vienlaikus saglabājot stingru pozīciju attiecībā uz Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Tas arī varētu palīdzēt koordinēt un stiprināt Eiropas diplomātiskos centienus, kas līdz šim bieži bijuši fragmentēti.
Lai gan šī ideja vēl ir apsvērumu stadijā un nav pieņemts nekāds galīgs lēmums, pats fakts, ka tiek diskutēts par Angelas Merkeles atgriešanos starptautiskajā politikā tik kritiskā lomā, liecina par Eiropas meklējumiem pēc efektīviem instrumentiem, lai izbeigtu karu Ukrainā un stabilizētu situāciju reģionā.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
