Ziņas

Jauni dārgumi Latvijas kultūras mantojumā: Rubenes baznīcas gleznojumi un Jēču dobumakmens

Jauni dārgumi Latvijas kultūras mantojumā: Rubenes baznīcas gleznojumi un Jēču dobumakmens

Latvijas kultūras mantojums ir kļuvis bagātāks ar diviem jauniem, valsts aizsardzībā iekļautiem objektiem – unikāliem altārdaļas sienu gleznojumiem Rubenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā un noslēpumaino Jēču dobumakmeni. Šos nozīmīgos papildinājumus Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā veikusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP), tādējādi apliecinot Latvijas vēsturiskā un mākslinieciskā mantojuma daudzveidību un vērtību.

Rubenes baznīcas altārdaļas gleznojumi – viduslaiku mākslas liecība

Valmieras novada Kocēnu pagastā esošā Rubenes evaņģēliski luteriskā baznīca jau sen ir atzīta par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli. Taču tagad īpašu uzmanību izpelnījušies tās altārdaļas sienu gleznojumi, kas iekļauti sarakstā kā valsts nozīmes nekustamais mākslas piemineklis. NKMP skaidro, ka šie gleznojumi ir izcils un unikāls Latvijas mākslas mantojuma paraugs. Tie atspoguļo viduslaiku mākslas kanonos balstīto sakrālā interjera dekorēšanas tradīciju.

Meistarīgi izpildītajā daudzfigūru kompozīcijā attēlota Pastarās tiesas sižeta interpretācija, kas ir retums un vērtīga liecība par tā laika mākslinieku prasmi un reliģisko izpratni. Šie gleznojumi ne tikai sniedz ieskatu vēsturiskos mākslas stilos, bet arī kalpo kā svarīgs avots pētniekiem, lai izprastu viduslaiku reliģisko praksi un estētiku Latvijas teritorijā. To saglabāšana ir vitāli svarīga, lai nākamās paaudzes varētu iepazīt šo izcilo kultūras bagātību.

Jēču dobumakmens – senās ticības liecinieks

Otrs jaunais aizsargājamais objekts ir Jēču dobumakmens, kas atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā. Tas iekļauts sarakstā kā reģiona nozīmes nekustams arheoloģiskais piemineklis. Akmens atrodas lauka vidū, aptuveni 100 metrus no Jēču mājām un 200 metrus no Jēču dzirnavām, klusi glabājot savus gadsimtiem vecos noslēpumus.

Jēču dobumakmens pieder cilindrveida dobumakmeņu tipam, kas tiek uzskatīti par seniem sakrālajiem jeb kulta akmeņiem. Šiem akmeņiem raksturīga cilindriska augšdaļa, kas panākta, veidojot kanelūrveida rievas, savukārt apakšdaļa, kas parasti atrodas zem zemes, ir neapstrādāta, lielāka un masīvāka. Jēču dobumakmens ir viens no tikai trim Vidzemē zināmajiem šāda veida cilindrveida dobumakmeņiem, un tas tiek saistīts ar tautas reliģijas ticējumiem pēcreformācijas laikmetā. Tā virsmā atrodas bļodveida dobums, kura platums ir 55–65 centimetri, garums 50 centimetri un dziļums 0,15 metri. Šis akmens ir svarīga liecība par mūsu senču rituāliem un pasaules uztveri, sniedzot iespēju izprast agrāko paaudžu garīgo dzīvi.

Kultūras mantojuma saglabāšanas nozīme

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā tiek iekļauti objekti, kam ir kultūrvēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai cita veida kultūras vērtība. Šo pieminekļu uzskaiti un aizsardzību veic Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, nodrošinot, ka Latvijas bagātīgais kultūras mantojums tiek saglabāts un pieejams sabiedrībai. Interesenti ar pilnu sarakstu var iepazīties informācijas sistēmā “Mantojums”, kas kalpo kā vērtīgs resurss gan pētniekiem, gan kultūras entuziastiem.

Šo divu unikālo objektu iekļaušana aizsargājamo pieminekļu sarakstā ir apliecinājums Latvijas centieniem saglabāt un popularizēt savu kultūras bagātību, nodrošinot, ka šie vērtīgie dārgumi tiks novērtēti un pētīti arī nākotnē.

Uldis Zeltiņš
Uldis Zeltiņš

Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.