Saskaņā ar starptautiskās ziņu aģentūras Bloomberg sniegto informāciju, pagājušajā mēnesī vēlreiz notikusi slepena Eiropas valstu un Krievijas pārstāvju tikšanās, kuras galvenais mērķis bija apspriest iespējamos ceļus kara izbeigšanai Ukrainā. Šis notikums liecina par neoficiālu diplomātisko kanālu aktivizēšanos, meklējot risinājumus vienam no sarežģītākajiem mūsdienu starptautiskajiem konfliktiem.
Eiropu šajās konfidenciālajās sarunās pārstāvēja bijušās augsta ranga amatpersonas no trim ietekmīgām valstīm – Lielbritānijas, Francijas un Vācijas. Starp zināmajiem dalībniekiem bija bijušais Lielbritānijas nacionālās drošības padomnieks Tims Barovs, bijušais Vācijas valsts sekretārs Markuss Ederers un pieredzējušais Francijas diplomāts Pjērs Vimons. Tomēr Bloomberg avoti neizpauda, kas tieši pārstāvēja Krievijas pusi šajā tikšanās reizē, saglabājot šo informāciju noslēpumā. Jāpiebilst, ka neviena no iesaistītajām pusēm – ne Lielbritānija, ne Francija, ne Vācija, ne Krievija – nav oficiāli apstiprinājusi šādu sarunu norisi.
Bloomberg skaidro, ka šādas tikšanās bieži vien ir daļa no tā dēvētās “otrā plāna diplomātijas” jeb neformālām diplomātiskām iniciatīvām. Tajās iesaistās bijušie ierēdņi, akadēmiķi un analītisko centru pārstāvji, lai izpētītu potenciālos risinājumus sarežģītām starptautiskām problēmām. Šīs privātās iniciatīvas parasti notiek ekspertu diskusiju formātā, un tām nav oficiāla valdības pilnvarojuma. Tomēr to mērķis ir veicināt ideju apmaiņu, kas vēlāk var tikt nodotas tālāk pa oficiālajiem valdības kanāliem, tādējādi potenciāli ietekmējot oficiālo politiku un stratēģiju.
Šis nav pirmais gadījums, kad publiskajā telpā nonākusi informācija par slepenām Eiropas un Krievijas pārstāvju sarunām. Jau jūlijā Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs paziņoja par Vācijas un Krievijas pārstāvju tikšanos savas valsts teritorijā. Toreiz politiķis norādīja, ka viena no šīs tikšanās galvenajām tēmām bija tieši kara izbeigšana Ukrainā, kas apliecina pastāvīgus mēģinājumus atrast diplomātiskus ceļus konflikta atrisināšanai.
Ukrainas Ārlietu ministrija, reaģējot uz šādām ziņām par neoficiālām sarunām, ir paudusi skaidru nostāju. Ministrijas preses sekretārs uzsvēra, ka šādām sarunām ir gandrīz nekāda nozīme kara izbeigšanā. Tika arī kategoriski norādīts, ka Ukraina nav pilnvarojusi Vāciju vai jebkuru citu valsti rīkot šādas tikšanās tās vārdā. Kijeva uzstāj uz pilnīgu Krievijas spēku izvešanu no Ukrainas teritorijas kā priekšnoteikumu jebkādām patiesām miera sarunām, un šādas neoficiālas iniciatīvas bez Ukrainas tiešas iesaistes un pilnvarojuma tiek uztvertas ar skepsi un noraidījumu.
Šie notikumi ilustrē sarežģīto diplomātisko ainavu ap Ukrainas karu, kurā līdzās oficiālajiem paziņojumiem un sankcijām pastāv arī neformāli kanāli, kas cenšas atrast izeju no strupceļa. Lai gan šo “otrā plāna” sarunu tiešā ietekme uz kara gaitu var būt ierobežota, tās tomēr atspoguļo pastāvīgos starptautiskos centienus meklēt dialogu un iespējamus risinājumus pat visdziļākajās krīzēs.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
