Pavasara iestāšanās Rīgā vairs netiek pamanīta pēc sniegpuķēm vai putnu dziesmām, bet gan pēc arvien pieaugošas skaņu kakofonijas. Tāpat kā rudens pilsētā neatsaucami iestājas ar lapu pūtēju rēkoņu, pavasaris atnāk ar vēl plašāku un intensīvāku trokšņu orķestri, kas nereti liek aizdomāties par pilsētas dzīves kvalitāti un atbildīgo institūciju bezactionību.
Pavasaris Rīgas ielās un pagalmos tagad visbiežāk tiek definēts ar zāles pļāvēju dūkoņu, trimmeru sīkšanu, metāla slīpētāju griešanu un, protams, neiztrūkstošajiem lapu pūtējiem, kas darbojas ar pilnu jaudu. Šīs skaņas kļūst par ikdienas fonu rīdziniekiem, sākot no agra rīta un turpinoties līdz pat vēlam vakaram, radot pastāvīgu akustisko piesārņojumu. Šī trokšņu intensitāte nereti pārsniedz pieļaujamās normas, radot ne tikai diskomfortu, bet arī nopietnas neērtības un veselības riskus pilsētas iedzīvotājiem.
Lai gan Rīgā ir spēkā noteikumi par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu un trokšņa līmeņa ierobežošanu, šķiet, ka Rīgas domei trūkst gan vēlmes, gan efektīvu instrumentu, lai šo problēmu risinātu. Oriģinālais raksts trāpīgi norādīja, ka, piemēram, lapu pūtēju izmantošana pirms pulksten septiņiem rītā, aizstājot tradicionālo sētnieka slotu, ir nepieņemama. Taču šādi pārkāpumi ir ikdiena, un iedzīvotāju sūdzības bieži paliek bez reālas atbildes vai rīcības, radot bezspēcības sajūtu.
Pastāvīgais troksnis ne tikai traucē atpūsties, strādāt vai koncentrēties, bet arī negatīvi ietekmē veselību, veicinot stresu, miega traucējumus, sirds un asinsvadu slimības, kā arī samazinot vispārējo dzīves kvalitāti. Pilsēta, kas cenšas pozicionēt sevi kā zaļu un iedzīvotājiem draudzīgu, nedrīkst ignorēt šādu būtisku aspektu. Ir pienācis laiks pārskatīt un stingrāk piemērot esošos noteikumus, kā arī ieviest jaunus, kas precīzāk reglamentētu trokšņainu darbu veikšanas laiku un veidu.
Varbūt ir laiks atteikties no pārmērīgas motorizēto instrumentu izmantošanas vietās, kur to var aizstāt ar klusākām, videi draudzīgākām alternatīvām, piemēram, tām pašām sētnieku slotām un grābekļiem. Daudzās attīstītajās valstīs ir ierasta prakse ierobežot šādu instrumentu lietošanu noteiktās stundās un dienās, lai nodrošinātu iedzīvotājiem tiesības uz mieru un klusumu. Rīgas pavasaris varētu būt patīkams laiks, ja to nepārmāktu mehānismu dārdoņa. Ir pienācis laiks, lai Rīgas dome ne tikai runātu par pilsētas attīstību, bet arī aktīvi rīkotos, lai nodrošinātu pilsētniekiem mierīgu un veselīgu dzīves vidi, kurā klusums nav greznība, bet gan pašsaprotama tiesība.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
