Luksusa auto noma savam uzņēmumam: Kad nodokļu optimizācija nonāk tiesā ar VID

Vai uzņēmējs drīkst pats sev iznomāt luksusa automašīnas, lai samazinātu uzņēmuma nodokļu slogu? Šis jautājums nonācis Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā, kurā 2026. gada 21. aprīlī tika pasludināts spriedums lietā par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzrēķinu kādam būvniecības uzņēmumam. Gadījums izgaismo sarežģīto robežu starp likumīgu nodokļu optimizāciju un fiktīviem darījumiem.

Stāsta centrā ir kāds Rīgas būvniecības uzņēmums, kas gadiem ilgi izmantoja, šķietami, ērtu shēmu. Uzņēmums nomāja trīs luksusa automašīnas – Mercedes Benz A180, Audi S8 un Audi Q7 – no cita uzņēmuma, kuru, kā atklājās, vadīja tas pats īpašnieks. Šāda prakse ļāva būvniecības uzņēmumam ievērojami samazināt valstij maksājamos nodokļus, jo nomas izmaksas tika iekļautas uzņēmuma izdevumos, un par tām tika atskaitīts pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

Kad Valsts ieņēmumu dienests veica padziļinātu pārbaudi, radās aizdomas par fiktīviem darījumiem vairāk nekā 20 000 eiro vērtībā. VID nolēma veikt nodokļu uzrēķinu, kam uzņēmums kategoriski nepiekrita, uzsākot juridisku cīņu. Tiesā uzņēmuma pārstāvji dedzīgi aizstāvēja savu pozīciju, norādot uz ilggadēju un sekmīgu sadarbību kopš 2012. gada. Viņi skaidroja, ka automašīnas tika īrētas pilna servisa nomā un bija vitāli nepieciešamas ikdienas darbam:

• Dokumentu nogādāšanai starp biroju un noliktavu;
• Tikšanās reizēm ar sadarbības partneriem;
• Nokļūšanai uz būvniecības objektiem;
• Instrumentu vai materiālu sagādāšanai objektiem.

Būvniecības uzņēmuma īpašnieks sūdzējās par VID “pārspīlēto vēlmi iegūt tonnām papīru”, apgalvojot, ka šāda prasība ir pretrunā ar valsts mērķi samazināt administratīvo slogu un tendenciozi apgrūtina biznesu.

Tomēr VID ierēdņiem pieteicēja skaidrojumi šķita nepārliecinoši, īpaši rūpīgi pētot 2022. un 2023. gada PVN deklarācijas. Rēķini par nomu 17 180 eiro apmērā un atskaitītais PVN 3607,80 eiro apmērā atklāja virkni būtisku neatbilstību:

1. Īpašumtiesību jautājums: Iznomātājam divas no luksusa automašīnām nemaz nepiederēja. Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, automašīnas bija reģistrētas citas personas īpašumā.
2. Līguma spēkā esamība: Trešās automašīnas nomas līgums bija noslēdzies jau tālajā 2017. gadā, un jauni dokumenti par tā pagarināšanu vienkārši nepastāvēja.
3. Trūkstošā informācija rēķinos: Auto nomas rēķini bija aizdomīgi tukši – tajos nebija norādīti ne automašīnu reģistrācijas numuri, ne precīzi iznomāšanas datumi, ne odometra rādījumi.
4. GPS sistēmas trūkums: Tā kā uzņēmums vēlējās atskaitīt priekšnodokli 100 procentu apmērā, likums pieprasīja obligātu maršruta kontroles sistēmas jeb globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) esamību, lai neapgāžami pierādītu auto izmantošanu uzņēmējdarbības vajadzībām. Šāda sistēma nebija uzstādīta vai tās dati nebija pieejami.

Šis gadījums kalpo kā svarīgs atgādinājums visiem uzņēmējiem par nepieciešamību rūpīgi dokumentēt visus darījumus, īpaši, ja tie notiek starp saistītām personām. Skaidra īpašumtiesību apliecināšana, precīzi līgumi un detalizēti rēķini, kā arī atbilstošu tehnoloģiju (piemēram, GPS) izmantošana ir būtiska, lai izvairītos no VID aizdomām un dārgiem tiesvedības procesiem. Nodokļu optimizācijai jābūt caurspīdīgai un stingri balstītai likumdošanas prasībās, lai tā ne pārvērstos par strīdus ābolu ar valsts iestādēm.