Krievija un Afganistānā valdošā islāma radikāļu kustība “Taliban” ir parakstījušas militāri tehniskās sadarbības vienošanos, liecina Krievijas mediju ziņojumi. Šis notikums iezīmē būtisku pavērsienu abu pušu attiecībās un var radīt plašas ģeopolitiskās sekas, īpaši ņemot vērā “Taliban” starptautisko izolāciju un Krievijas pašreizējo statusu pasaules politikā.
“Taliban” pārņēma varu Afganistānā 2021. gada augustā pēc ASV un NATO spēku izvešanas, izveidojot režīmu, ko joprojām nav oficiāli atzinusi lielākā daļa pasaules valstu. Neraugoties uz to, Krievija pēdējos gados ir aktīvi veidojusi kontaktus ar “Taliban” pārstāvjiem, meklējot iespējas stiprināt savu ietekmi Centrālāzijā un nodrošināt drošības stabilitāti pie savām dienvidu robežām. Šī vienošanās ir spilgts apliecinājums Maskavas gatavībai ignorēt starptautisko nosodījumu un veidot pragmatiskas attiecības ar “Taliban” režīmu, lai sasniegtu savus ģeopolitiskos mērķus.
Lai gan vienošanās precīzās detaļas pašlaik nav publiski zināmas, termins “militāri tehniskā sadarbība” parasti ietver ieroču piegādes, militārā aprīkojuma apkopi, personāla apmācību, izlūkdatu apmaiņu un citu militāro atbalstu. Šāds atbalsts varētu būtiski palīdzēt “Taliban” nostiprināt savu militāro spēku un pilnīgāk kontrolēt Afganistānas teritoriju, kas joprojām saskaras ar iekšējiem izaicinājumiem un pretestību.
Krievijai šī vienošanās sniedz iespēju paplašināt savu ietekmes sfēru reģionā, kas tradicionāli ir bijis stratēģiski svarīgs. Tā var kalpot arī kā instruments, lai izaicinātu Rietumu ietekmi un demonstrētu Maskavas spēju veidot alianses ar neatzītiem vai starptautiski kritizētiem režīmiem. Turklāt, stiprinot saites ar “Taliban”, Krievija var censties nodrošināt savu dienvidu robežu drošību pret ekstrēmistu grupējumu izplatību un narkotiku tirdzniecību, kas ir aktuālas problēmas Centrālāzijas valstīs.
No “Taliban” puses, sadarbība ar Krieviju ir solis ceļā uz starptautiskās leģitimitātes iegūšanu un jaunu militārā un ekonomiskā atbalsta avotu nodrošināšanu. Tā palīdz diversificēt starptautisko partneru loku ārpus tradicionālajiem atbalstītājiem un samazināt atkarību no citiem reģionālajiem spēlētājiem. Šī vienošanās var arī palīdzēt “Taliban” stiprināt savu pozīciju pret iekšējām un ārējām opozīcijas grupām.
Starptautiskajā arēnā šis notikums, visticamāk, tiks uztverts ar lielām bažām, īpaši Rietumvalstīs. Tas varētu vēl vairāk sarežģīt centienus stabilizēt Afganistānu, veicināt cilvēktiesību ievērošanu un nodrošināt humānās palīdzības piegādi. Šī sadarbība arī atspoguļo jaunu pavērsienu globālajā ģeopolitikā, kurā valstis veido alianses, balstoties uz pragmatiskiem apsvērumiem, nevis uz kopīgām vērtībām vai demokrātijas principiem. Tā liecina par Krievijas vēlmi aktīvi iejaukties reģionālos procesos un izaicināt pastāvošo starptautisko kārtību.