Vairāku augsta līmeņa Eiropas valstu amatpersonas un izlūkdienesti ir nesen izteikuši savus novērtējumus par Krievijas iespējamiem nodomiem attiecībā uz Eiropu, ņemot vērā Maskavas agresiju Ukrainā. Šie paziņojumi, lai arī atšķirīgi, liecina par augstu trauksmi un paredz iespējamus nākotnes scenārijus. Izlūkdienesti uzsver, ka vairums vērtējumu attiecas uz riskiem un potenciālajiem apdraudējumiem, nevis uz konkrētu uzbrukumu plāniem. Tomēr medijiem un politiķiem nereti izdodas šos novērtējumus interpretēt kategoriskāk, līdz ar to radot sabiedriskās diskusijas ap jautājumu par Krievijas gatavošanos konfliktam ar NATO. Piemēram, Vācijas bruņoto spēku ģenerālinspektors ģenerālleitnants Karstens Breiers norādīja, ka Krievija tuvākajos gados varētu atjaunot savu militāro potenciālu, kas ļautu tai uzbrukt NATO valstīm. Šī nostāja ir radījusi plašu rezonansi un satraukumu Eiropā, notiekot īpaši intensīvām debatēm par militāro izdevumu palielināšanu. Turklāt, pēdējās nedēļās ir novērotas izmaiņas situācijā Ukrainā, kas vēl vairāk pastiprina šos bažas. Krievijai ir izdevies saglabāt stabilu energoresursu piegādi, neskatoties uz Ukrainas triecieniem, un tāpēc notikumu attīstība ir aizvien svarīgāka. Šādi faktori liek Eiropas valstīm pastiprināt savas aizsardzības stratēģijas un meklēt jaunus risinājumus, kā reaģēt uz mainīgo drošības situāciju.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
