Latvijā pērn ir fiksēts būtiskas nozīmes pieaugums antibiotiku patēriņā, liecina jaunākie Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotie dati. Šis pieaugums, kas sasniedzis gandrīz 3%, rada nopietnas bažas par antibiotiku rezistences pieaugošo draudu un tā sekām uz sabiedrības veselību.
Saskaņā ar ZVA informāciju, 2023. gadā kopējais antibiotiku patēriņš Latvijā sasniedza 15,88 definētās dienas devas (DDD) uz 1000 iedzīvotājiem dienā. Salīdzinājumam, 2022. gadā šis rādītājs bija 15,46 DDD. Definētā dienas deva ir starptautiski atzīts mērījums, kas ļauj salīdzināt medikamentu patēriņu dažādās valstīs un laika periodos, norādot vidējo uzturošo devu pieaugušajam dienā konkrētai indikācijai. Šis gandrīz trīs procentu pieaugums, lai arī šķietami neliels, ilgtermiņā var radīt kumulatīvu efektu, kas būtiski ietekmē ārstēšanas efektivitāti.
Antibiotikas ir viens no nozīmīgākajiem atklājumiem medicīnas vēsturē, glābjot miljoniem dzīvību un ļaujot veikt sarežģītas operācijas, kas agrāk būtu bijušas pārāk riskantas. Tomēr to pārmērīga un neatbilstoša lietošana veicina baktēriju spēju pielāgoties un kļūt rezistentām pret šīm zālēm. Antibiotiku rezistence ir globāla veselības krīze, ko Pasaules Veselības organizācija (PVO) atzinusi par vienu no desmit lielākajiem draudiem cilvēces veselībai.
Kad baktērijas kļūst rezistentas, parastās antibiotikas vairs nespēj efektīvi cīnīties ar infekcijām. Tas nozīmē, ka pat biežas un agrāk viegli ārstējamas slimības, piemēram, urīnceļu infekcijas, pneimonija vai pat nelielas brūces, var kļūt grūti vai pat neārstējamas. Pacientiem var nākties lietot spēcīgākas, toksiskākas un dārgākas antibiotikas, kas bieži vien ir saistītas ar smagākām blakusparādībām. Tāpat palielinās hospitalizācijas ilgums un mirstības risks.
Kādi ir iespējamie iemesli šādam patēriņa pieaugumam Latvijā? Viens no faktoriem varētu būt sezonālo elpceļu infekciju (vīrusu, piemēram, gripa un citi saaukstēšanās vīrusi) izplatība, kuras nereti pavada bakteriālas komplikācijas, kas prasa antibiotiku iejaukšanos. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka antibiotikas ir efektīvas tikai pret baktērijām, nevis vīrusiem. Vēl viens iemesls varētu būt nepietiekama informētība gan sabiedrībā, gan reizēm arī veselības aprūpes speciālistu vidū par atbildīgu antibiotiku lietošanu.
Zāļu valsts aģentūra aktīvi strādā pie situācijas uzraudzības un sabiedrības izglītošanas. Ir būtiski stiprināt nacionālās programmas cīņai pret antibiotiku rezistenci, kas ietver racionālu antibiotiku izrakstīšanu, diagnostikas uzlabošanu, infekciju profilakses pasākumus un jaunu antibiotiku izpēti un attīstību. Katram ārstam ir jāizvērtē, vai antibiotiku lietošana konkrētajā gadījumā ir patiešām nepieciešama, un jāizvēlas piemērotākais līdzeklis minimālā efektīvā devā un ilgumā.
Arī pacientiem ir liela atbildība. Ir svarīgi nepieprasīt antibiotikas saaukstēšanās vai gripas gadījumos, jo tās nepalīdz pret vīrusiem. Ja antibiotikas tiek izrakstītas, ir obligāti jāievēro ārsta norādījumi par devām un kursa ilgumu, pat ja simptomi uzlabojas ātrāk. Pārtraucot kursu priekšlaicīgi, baktērijas var neiznīcināties pilnībā un kļūt rezistentas. Higiēna, vakcinācija un veselīgs dzīvesveids ir papildu veidi, kā samazināt infekciju risku un līdz ar to arī vajadzību pēc antibiotikām.
Antibiotiku patēriņa pieaugums Latvijā ir signāls, ka mums visiem – gan veselības aprūpes sistēmai, gan katram iedzīvotājam – ir jāpievērš pastiprināta uzmanība atbildīgai antibiotiku lietošanai. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam pasargāt šo vērtīgo medicīnas resursu nākamajām paaudzēm un nodrošināt, ka antibiotikas joprojām spēs glābt dzīvības, kad tās būs patiešām nepieciešamas.