Oficiālā ūdens kvalitāte pie peldvietām var būt novērtēta kā “izcila”, taču tā nenozīmē, ka ezerā, upē vai jūras piekrastes ūdeņos nav ķīmisku piesārņotāju. Jaunā CORRECTIV.Europe izmeklēšana norāda uz nopietnu problēmu – vairāk nekā 7866 oficiāli tīras peldvietas Eiropas Savienībā atrodas ūdenstilpēs, kurās ir konstatēts ķīmiskais piesārņojums. Šāds novērtējums tiek balstīts galvenokārt uz mikrobioloģiskās drošības rādītājiem, piemēram, E. coli un zarnu enterokokiem, bet nevar sniegt informāciju par citiem piesārņotājiem, piemēram, PFAS vai smagajiem metāliem. Latvijā situācija ir līdzīga, un oficiālo ūdens kvalitātes pārbaudes galvenokārt koncentrējas uz minētajiem mikrobioloģiskajiem rādītājiem. Turklāt Baltijas jūra ir nopietni apdraudēta; eitrofikācija skar 97% tās ūdens un veicina zilaļģu ziedēšanu. Tādējādi, lai nodrošinātu ūdens kvalitāti, ir svarīgi uzsvērt, ka pašreizējā monitoringa sistēma bieži vien nepietiekami atspoguļo ilgtermiņa ķīmisko piesārņojumu, un nepieciešami uzlabojumi, lai efektīvāk uzraudzītu ūdenstilpju stāvokli.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
