Zalcburgas festivāls šogad piedāvā Riharda Štrausa operas “Ariadne Naksā” jauniestudējumu, kas jau pirms pirmizrādes izraisīja plašas diskusijas. Kāds tad ir sanācis šis iestudējums, kas intriģēja publiku ne tikai ar savu futūristisko koncepciju, bet arī ar pasaulē slavenākās latviešu mecosoprānes Elīnas Garančas pēkšņo lēmumu atteikties no dalības divus mēnešus pirms pirmizrādes?
Šī gada “Ariadnes Naksā” iestudējums skatītājus pārceļ nevis uz mitoloģisku salu, bet gan uz Marsu – precīzāk, uz templim līdzīgu konstrukciju, kas kalpo kā bunkurs. Darbība risinās tālā nākotnē, aptuveni 2100. vai 2200. gadā, kad Zeme ir karu un epidēmiju izpostīta, un bagātie iedzīvotāji to ir pametuši. Vīnes bagātākais cilvēks, kura pilī norisinās operas prologs, savā patvērumā uz Marsa vēlas ne tikai izdzīvot, bet arī saglabāt kultūras un izklaides paliekas, ierīkojot savu privāto teātrīti. Viņa viesi ierodas ar personīgajiem kosmosa kuģiem, simbolizējot viņu pilnīgo atšķirtību no Zemes iedzīvotāju vairākuma. Šie oligarhi dzīvo savā apsargātā telpā, ar pavisam citām rūpēm un prioritātēm, kas atspoguļo mūsdienu sabiedrības plaisas un ekskluzivitāti.
Iestudējumu veidojis pieredzes bagātais austriešu diriģents Manfrēds Honeks un jaunās paaudzes vācu režisors un mākslinieks Erzans Mondtāgs. Mondtāgs ir pazīstams ar savu maksimālistisko, politiski uzlādēto ekspresionismu gan teātrī, gan vizuālajā mākslā, un šis iestudējums nav izņēmums, piedāvājot skatītājiem žilbinošu un pārdomas rosinošu vizuālo pieredzi. Titullomu atveido soprāns Kristīna Nilsone, un orķestra bedrē spēlē izcilais Vīnes filharmonijas orķestris. Pirmizrāde notika 2. augustā Mocarta zālē, un opera Zalcburgā skanēs vēl piecas reizes līdz 28. augustam.
Tomēr plašāku rezonansi izraisīja ne tikai futūristiskā scenogrāfija, bet arī Elīnas Garančas lēmums. Sākotnēji Latvijas publiku vilināja ziņa, ka Garanča, kura parasti dzied mecosoprāna partijas, uzņemsies primadonnas un Ariadnes dubultlomu, kas komponēta soprānam. Taču 26. maijā māksliniece paziņoja, ka pēc rūpīgām pārdomām ir nolēmusi šo lomu neiekļaut savā repertuārā un atcelt dalību pirmizrādē. Savā paziņojumā Garanča skaidroja, ka, intensīvi iedziļinoties lomā, viņa nav spējusi atrast pietiekami spēcīgu māksliniecisko un emocionālo saikni ar tēlu, ko uzskata par izšķiroši svarīgu pārliecinošas interpretācijas radīšanai. Šis lēmums apliecina Garančas augstos mākslinieciskos standartus un integritāti, priekšplānā izvirzot personīgo saikni ar materiālu, nevis tikai lomas prestižu.
Tādējādi Zalcburgas festivāla “Ariadne Naksā” kļūst par notikumu, kas ne tikai piedāvā jaunu skatījumu uz klasisku darbu, bet arī liek domāt par mākslinieka lomu un atbildību, kā arī par sabiedrības nākotnes vīzijām. Lielās cerības uz zvaigznes piedalīšanos pārtapa mazā personīgā traģēdijā māksliniecei, taču festivāls turpina piedāvāt provokatīvu un aktuālu interpretāciju.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
