Valsts robežsardze trešdien, 20. jūnijā, veiksmīgi novērsa 140 personu mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas un Baltkrievijas valsts robežu. Šis incidents vēlreiz apliecina nemainīgi augsto spiedienu, ar kādu Latvijas austrumu robeža saskaras pēdējos gados, ko pastiprina Baltkrievijas režīma organizētā nelegālo migrantu plūsma.
Aģentūra LETA, atsaucoties uz Valsts robežsardzes sniegto informāciju, ziņo, ka šie 140 novērstie mēģinājumi ir daļa no kopējā šī gada bilances. Kopš gada sākuma Valsts robežsardze ir atturējusi jau 8553 cilvēkus no nelikumīgas robežas šķērsošanas. Šis skaitlis uzsver pastāvīgo un intensīvo darbu, ko veic robežsargi, lai nodrošinātu valsts drošību un integritāti.
Reaģējot uz šo pastāvīgo hibrīduzbrukumu, Latvijas valdība ir pagarinājusi pastiprinātās robežapsardzības režīmu Baltkrievijas pierobežā līdz šī gada beigām. Šis režīms ir vitāli svarīgs, lai efektīvi cīnītos pret paaugstināto nelegālo migrantu plūsmu, ko apzināti virza Baltkrievijas puse. Pastiprinātā kontrole tiek īstenota vairākos pierobežas novados un pilsētās, tostarp Ludzas un Krāslavas novados, Augšdaugavas novadā, Daugavpilī un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā. Šīs teritorijas ir īpaši pakļautas nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumiem, un tām nepieciešama pastiprināta uzmanība un resursi.
Analizējot situāciju plašākā kontekstā, redzams, ka problēma ir ilgstoša. Pagājušajā gadā, 2023. gadā, Valsts robežsardze kopumā novērsa 12 046 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Baltkrievijas-Latvijas robežu. Lai gan lielākā daļa tika apturēta, humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana tika atļauta 31 personai. Arī 2024. gadā, līdz šim brīdim, ārpus 8553 apturētajiem, humānu apsvērumu dēļ valstī tika uzņemti 26 cilvēki. Tas liecina par sarežģītu situāciju, kurā robežsardzei jābalansē starp valsts drošības nodrošināšanu un starptautiskajām saistībām attiecībā uz patvēruma meklētājiem.
Šie dati nepārprotami norāda uz to, ka Baltkrievijas hibrīduzbrukums pret Latviju un citām ES robežvalstīm turpinās. Valsts robežsardze un citas iesaistītās iestādes strādā pastiprinātā režīmā, lai efektīvi pārvaldītu situāciju un aizsargātu Latvijas ārējo robežu, kas vienlaikus ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža. Iedzīvotāji tiek aicināti ziņot par jebkādām aizdomīgām aktivitātēm pierobežas zonā, tādējādi palīdzot robežsargiem viņu sarežģītajā darbā.