Zinātniekiem izdevies rekonstruēt pirms 315 tūkstošiem gadu dzīvojušas cilvēkveidīgas būtnes seju, iegūstot priekšstatu par vienu no senākajiem mūsu priekštečiem. Attiecīgā sejas attēla izveide notikusi, pamatojoties uz skeleta fragmentiem, kuri tika atrasti Marokā 60. gados, kad kalnracis tos izraka derīgo izrakteņu ieguves vietā. Sākotnēji kaulu vecums tika lēsts uz 40 tūkstošiem gadu, taču 2017. gadā pētnieki, izmantojot modernas tehnoloģijas, noteica, ka šis priekštecis dzīvoja pirms 315 tūkstošiem gadu. Šī atklājuma nozīmīgums ir acīmredzams – tas liecina, ka Homo sapiens suga ir vismaz 100 tūkstošus gadu senāka, nekā iepriekš uzskatīts. Pētnieki, apvienojot 3D skenējumus un citus datus, izveidoja detalizētu galvaskausa modeli un, izmantojot mūsdienu cilvēka anatomiju, digitāli pielāgoja to fosilijas formai. Piekļaujot muskuļu un ādas slāņus, tika iegūts sejas portrets, kas ir izvērsts līdzīgāks mūsdienu cilvēkam nekā līdz šim attēlotie pērtiķveidīgi pirmatnēji cilvēki. Raksts publicēts SestDiena, laikā no 9. līdz 15. oktobrim, 2026.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
