Liepājā, Graudu ielā, notikusi izstāde, kas, kaut arī jau beigusies jūnijā, joprojām ietekmē domāšanu par mākslas ilgtspēju. Izstāde ir radījusi intrigu ar gaišpelēku dūmu attēlojumu uz vitrīnu stikliem, kas aicina domāt par mākslas spēju uz laiku mainīt esošos apstākļus. XX gadsimta otrajā pusē māksla radikāli mainījusi savu vietu no izsmalcinātām telpām uz publisko telpu, radot jaunas iespējas sociālajai intervencei.
Mākslinieki arvien vairāk pārvērš telpas, piemēram, izstāde “Atrašanās vietas Strenčos” Rosina tirgus laukumā, kur radioaparātu koris reizi stundā atskaņo dziesmu par Strenčiem. Šādi projekti liecina par mākslas spēju ne tikai attēlot, bet arī veidot sabiedrību. Palielinās līdzdalība un ekoloģisku aspektu iekļaušana mākslā, izceļot kopienu kāpumus un kritumus. Rīgā notiekošajā festivālā “Survival Kit 17” māksla un dziedināšana tiks aplūkota, ieviešot idejas par valodu kā sociālu instrumentu. Ms Tanja Brugera rīkotie pasākumi apliecina, ka māksla var kalpot par platformu, no kuras uzsākt jaunas diskusijas. Izstāde Liepājā atgādina, ka beigas var būt atvērtas.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
