Piektdien, ņemot vērā mainīgās ģeopolitiskās realitātes un Ukrainas aizsardzības vajadzības, Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar būtisku priekšlikumu, kas varētu mainīt pagaidu aizsardzības statusa piešķiršanas kārtību Ukrainas pilsoņiem Eiropas Savienībā. Galvenais priekšlikums paredz atteikt pagaidu aizsardzību tiem Ukrainas vīriešiem, kuri ir militārā dienesta vecumā un kuriem saskaņā ar Ukrainas likumdošanu nav atļauts izbraukt no valsts.
Šo iniciatīvu žurnālistiem paziņoja ES migrācijas komisārs Magnuss Brunners, norādot, ka priekšlikums attiecas uz “nesen iebraukušām personām”, kurām militāro pienākumu dēļ ir aizliegts atstāt Ukrainas teritoriju. Brunners uzsvēra, ka šis solis ir tiešs atbildes reakcija uz Ukrainas lūgumu un atspoguļo centienus pielāgoties valsts mainīgajām aizsardzības vajadzībām, kas saistītas ar Krievijas pilna mēroga agresiju.
Līdz šim Ukrainas bēgļiem, kuri meklējuši patvērumu ES, tika piemērota Eiropas Savienības Pagaidu aizsardzības direktīva. Šī direktīva tika aktivizēta neilgi pēc Krievijas iebrukuma 2022. gada februārī, un tā nodrošina tūlītējas tiesības uz uzturēšanos, piekļuvi darba tirgum, izglītībai, mājoklim un medicīniskajiem pakalpojumiem, nepieprasot iziet sarežģītās individuālās patvēruma piešķiršanas procedūras. Saskaņā ar EK datiem pašlaik Eiropas Savienībā uzturas aptuveni 4,4 miljoni Ukrainas pilsoņu, kuri bauda šīs direktīvas sniegtās priekšrocības.
Tomēr jaunais EK priekšlikums iezīmē kursa maiņu attiecībā uz noteiktu personu kategoriju. Komisija skaidri norāda, ka, kamēr citiem Ukrainas pilsoņiem, kuriem nav militāro pienākumu vai ierobežojumu izbraukt no valsts, tiesības palikt Eiropas Savienībā tiks pagarinātas arī pēc 2027. gada, vīriešiem, kas pakļauti mobilizācijai un kuriem ir noteikts izbraukšanas aizliegums, pagaidu aizsardzība vairs netiks automātiski piešķirta.
Šis lēmums ir nozīmīgs solis, kas apliecina ES vēlmi atbalstīt Ukrainu tās aizsardzības centienos, vienlaikus risinot jautājumus par resursu efektīvu izmantošanu un starptautisko tiesību normu interpretāciju. Tas arī saskan ar Ukrainas valdības centieniem mobilizēt savus pilsoņus valsts aizsardzībai un nodrošināt nepieciešamo darbaspēku militārajās struktūrās. Priekšlikums, ja tas tiks apstiprināts, varētu būtiski ietekmēt Ukrainas pilsoņu plūsmu un statusu Eiropas Savienībā. Tas liek domāt par sarežģītu līdzsvaru starp humāno palīdzību un atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei ilgtermiņā.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
