Krievijas otrajā lielākajā pilsētā Sanktpēterburgā naktī uz trešdienu, pēc Ukrainas bezpilota lidaparāta trieciena, aizdegās liels naftas terminālis. Šis incidents, par kuru ziņo vairāki “Telegram” kanāli, tostarp “Astra”, iezīmē vēl vienu nopietnu uzbrukumu Krievijas enerģētikas infrastruktūrai, kas atrodas salīdzinoši dziļi valsts teritorijā.
Ugunsgrēks notika naftas terminālī, kas atrodas Sanktpēterburgas pievārtē, un liecina par Ukrainas spēju sasniegt stratēģiskus mērķus, kas agrāk tika uzskatīti par drošiem. Šāda veida uzbrukumi ir daļa no Ukrainas stratēģijas, lai izjauktu Krievijas militārās loģistikas un ekonomikas darbību, kas finansē karu pret Ukrainu. Pagaidām nav precīzas informācijas par bojājumu apjomu vai iespējamiem cietušajiem, taču aculiecinieku video un fotogrāfijas liecina par ievērojamām liesmām un dūmiem virs termināļa.
Šis notikums nav pirmais šāda veida uzbrukums. Pēdējos mēnešos Ukraina ir pastiprinājusi dronu triecienus pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un termināļiem, tostarp Volgogradā, Rostovā pie Donas un citos reģionos. Šie uzbrukumi ir vērsti uz Krievijas spēju ražot un transportēt degvielu, kas ir kritiski svarīga tās armijas operācijām Ukrainā. Maskava regulāri ziņo par Ukrainas dronu pārtveršanu virs savas teritorijas, taču ne visi mēģinājumi ir veiksmīgi, kā apliecina šis un citi incidenti.
Dronu karš ir kļuvis par būtisku elementu Ukrainas aizsardzībā un ofensīvā. Izmantojot lētus, bet efektīvus bezpilota lidaparātus, Ukraina spēj radīt ievērojamus zaudējumus Krievijas militārajai un ekonomiskajai infrastruktūrai, liekot Krievijai tērēt resursus savas gaisa aizsardzības stiprināšanai un novirzīt uzmanību no frontes līnijas. Šādu triecienu psiholoģiskā ietekme uz Krievijas sabiedrību arī ir ievērojama, radot nedrošības sajūtu pat lielākajās pilsētās.
Starptautiskā sabiedrība ar bažām vēro konflikta eskalāciju un dronu uzbrukumu pieaugumu. Kamēr Ukraina uzstāj, ka šādi uzbrukumi ir leģitīms veids, kā aizstāvēties pret agresoru un vājināt tā kara mašīnu, Krievija tos nosoda kā teroraktus. Neatkarīgi no interpretācijas, šādi incidenti apliecina, ka karš Ukrainā arvien vairāk ietekmē Krievijas teritoriju un tās ekonomiskos pamatus.
Analītiķi norāda, ka šādi uzbrukumi var radīt spiedienu uz Krievijas naftas un gāzes eksportu, kas ir valsts galvenais ienākumu avots. Lai gan vienreizējs ugunsgrēks terminālī var nebūt katastrofāls, sistemātiski uzbrukumi ilgtermiņā var radīt nopietnas piegādes ķēdes problēmas un ietekmēt pasaules enerģijas tirgus. Turklāt šis incidents uzsver nepieciešamību pēc efektīvākas gaisa aizsardzības Krievijas stratēģiski svarīgajos reģionos, kas prasa ievērojamus resursus.
Konfliktam turpinoties, sagaidāms, ka abas puses turpinās izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai sasniegtu savus mērķus, un droni, visticamāk, paliks viens no galvenajiem ieročiem šajā hibrīdkarā.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
