Sēnes pavāri bieži vien izvēlas eksperimentēt ar dažādām delikatesēm, un šoreiz Rolands Virks nolēma izmēģināt bēdīgi slaveno zviedru pūdēto siļķi jeb surströmming. Pēc trīs dienu badošanās tikai ar ūdeni, viņš vēlējās atjaunot spēkus ar šo neparasto ēdienu. Pirmās reakcijas bija pārsteidzošas, jo siļķes smaka bija ārkārtīgi intensīva un grūti aprakstāma. Tā drīzāk atgādināja gružus no kanāla, nevis ēdamo delikatesi, taču sagaidāmais patiesais ikdienas smaku pēcpusdienā nesniedzama. Interesanti, ka neskatoties uz briesmīgo ārieni un smaku, Rolands secināja, ka siļķe nemaz nesmirdēja pēc sūdiem, kas lika viņam atkāpties no notikumu pieņemšanas. Šis eksperiments noteikti atstāja dziļu iespaidu uz viņa priekšstatu par gaumes pieredzi, un cerams, ka kādam pie Ķīšezera nebija jāatbrīvo atkritumu urnas no šīs eksotiskās siļķes.
“Tā garšot varētu tas pelēkais gļotu kunkulis, kas pūst izlietnes sifonā.” Surströmming Ķīšezera maliņā