Jaunākā pētījumā par Romas impērijas ceļu tīklu atklāts, ka svarīgākie ceļi antīkajā laikmetā veda nevis uz Romu, bet uz citām pilsētām, piemēram, Antiohiju un Korintu, kur ceļu infrastruktūra bija labāka. Pētījums, kas tapa sadarbībā ar Esc, apliecina, ka impērijas centrs, kuru apņem 5,5 miljonus kvadrātkilometru liela teritorija, nebija ceļu sirds. Vēsturnieki, izstrādājot digitālo atlantu Itiner-e, secinājuši, ka galvenais sauszemes ceļš nemaz nešķērsoja Romu, bet vedis gar Ziemeļāfrikas un Levantes piekrasti uz Eiropu. Tas liecina, ka Romas ģeogrāfiskā atrašanās vieta Apenīnu pussalas vidienē neļāva tai kļūt par galveno ceļu mezglu visā impērijā. Lielāka daļa tirdzniecības maršrutu, šķiet, preferēja piekļuvi jūrā, nevis sauszemē, kas norāda uz Romas kā kuģošanas centra nozīmi, nevis kā autotransporta. Pētījums publicēts žurnālā Nature Communications, kas izceļ Romas impērijas ceļu tīkla kompleksitāti un izsmeļošo informāciju par tā attiecībām ar pilsētu attīstību.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
