Igaunijas gēnu pētnieki veikuši nozīmīgu pētījumu par mēra izplatību Eiropā, noskaidrojot līdz šim nezināmas slimības uzliesmojuma vietas. Saskaņā ar Tartu Universitātes zinātnieku pētījumu, mēris Eiropā plosījās vismaz četrus gadsimtus, un to uzliesmojumi notikuši līdz pat XVIII gadsimtam. Lielā mēra vilnis starp 1347. un 1353. gadu gāja bojā 25–50 miljoni cilvēku, kas veidoja 30–60% no eiropiešu populācijas. Pētījumu rezultāti parādījuši, ka dažādi lokāli uzliesmojumi notikuši arī vēlāk, piemēram, Londonā 1665. un 1666. gadā un Vidzemē no 1709. līdz 1711. gadam. Igaunijas pētnieki izmantojuši jaunu metodi, lai sasaistītu Yersinia pestis genomus ar vēsturiskajiem saslimšanas gadījumiem, identificējot daudzas līdz šim nezināmas ģenētiskās līnijas. Šie atklājumi liecina par ievērojamu Y. pestis līniju dažādošanos starp 1450. un 1500. gadu, saistītu ar renesanses laika klimata izmaiņām. Armiju, bēgļu un tirgotāju pārvietošanās laikā mēris varēja tikt izplatīts pa ceļiem, ko tie izmantoja, tādējādi palielinot infekcijas risku. Pētījums sniedz nozīmīgas atziņas par mēra norisi mūsdienās.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
