Aizvadītajā nedēļā Vācijā notikušās vēlēšanas Saksijā-Anhaltē izraisījušas spēcīgas reakcijas, jo ar pārliecinošu balsu vairākumu uzvarējusi partija Alternatīva Vācijai (AfD). Notikuma rezultāti noveduši pie ārkārtīgi dalītām reakcijām, sākot no pesimistiskām prognozēm par prokrievisko spēku uzvaru visā Eiropā līdz sajūsmai par valdošo nespēju. Šis balsojums tiek uzskatīts par radikālu protesta signālu pret tradicionālajām partijām, un tas var rādīt politisko krīzi, kas tuvojas Vācijai.
Vēlēšanu iznākums tiek interpretēts kā signāls nepieciešamībai mainīt politisko stratēģiju, teiksim, par tradicionālo ugunsmūri, kas tika izveidots, lai izolētu AfD no valdības.
Latvijā, līdzīgi kā Vācijā, politiskā aina ir sašķelta, un fons ir jāizskata aktīvās diskusijas par sadarbības iespējām ar krieviski runājošiem pārstāvjiem. Šādos apstākļos, līdzīgi kā Vācijā, Latvijas partijas izvairās no sadarbības ar prokrieviskām partijām, kas apdraud stabilu valdības izveidi šajās vēlēšanās. Vēlēšanu rezultāti Vācijā raisa jautājumus par to, vai Latvijā varētu notikt līdzīgas pārmaiņas un kāda būs turpmākā attīstība faktiskajā politiskajā ainā.
Neapmierinātība ar esošajām koalīcijām Latvijā pastāv, un divu valstu politisko sistēmu līdzības liecina par potenciāli līdzīgām sekām, kādas pašlaik vērojam Vācijā.