26. augustā Himalajos uz Nepālas un Ķīnas okupētās Tibetas robežas notikusi letāla dabas katastrofa, kas izraisījusi vairāk nekā 1000 cilvēku nāvi un daudzu tūkstošu bezvēsts pazudušo likteni. Alas, ietverot ap 600 ārvalstnieku, to skaitā Latvijas pilsoņus, daudzi tika identificēti tikai ar DNS analīzi. Šo katastrofu dēvē pārsvarā par pēkšņiem plūdiem, taču izrādās, ka tās cēlonis bijusi milzīga ledāja daļas atdalīšanās no kalna augstuma, radot milzīgu, bet šķidru viļņu, kas iznīcināja visu savā ceļā, sākot ar tiltiem un beidzot ar skolām. Eksperti sākotnēji pieļāva iespēju, ka katastrofu varēja izraisīt zemestrīce, kas atbilst šī reģiona seismiskajai aktivitātei, taču vēlāk atklājās, ka cēlonis ir ledāja sabrukums. Par galveno problēmu kļuvis arī mākslīgais intelekts, kurš ģenerē viltus informāciju par plūdiem un upuriem, turklāt krāpnieki mēģina izkrāpt naudu no cietušo tuviniekiem. Šīs katastrofas konteksts liek pārdomāt globālās klimata pārmaiņas un to, kā tās ietekmē ledāju stabilitāti visā pasaulē. Kristaps Lamsters, ģeologs un asociētais profesors, norāda, ka pārmērīga temperatūras paaugstināšanās un citas klimata izmaiņas būtiski ietekmē ledāju stāvokli un var izraisīt analoģiskas katastrofas nākotnē.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
